sūrs
sūrs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
sūra -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
sūri apstākļa vārds
1.Stipri rūgts, ass, arī sāļi vai skābi rūgts (par garšu).
PiemēriSūri pīlādži.
- Sūri pīlādži.
- Kafija ir pārgrauzdēta, sūra.
- Dārzā izauguši gan saldie, gan sūrie pipari.
2.Stipri rūgts, arī sāļi vai skābi rūgts (par smaržu).
PiemēriGaisā jūtama sūra smarža – pēc meža, sūnām, mitras zemes.
- Gaisā jūtama sūra smarža – pēc meža, sūnām, mitras zemes.
3.Tāds, kas ir saistīts ar lielām grūtībām, smagiem pārdzīvojumiem (par laikposmu); ļoti grūts, sarežģīts (par darbību, apstākļiem u. tml.).
PiemēriSūrs mūžs, liktenis.
- Sūrs mūžs, liktenis.
- Sūri strādāt.
- Sūrs darbs, saldi augļi.
- Man dzīvē daudz ticis gan sūra, gan salda.
3.1.Tāds, kas saistīts ar sāpīgiem, smagiem pārdzīvojumiem; tāds, kas izraisa sāpīgu, smagu pārdzīvojumu.
PiemēriSūras atmiņas.
- Sūras atmiņas.
- Sūra mācība.
- Sūri vārdi.
3.2.Tāds, kurā izpaužas smags, sāpīgs pārdzīvojums.
PiemēriSūras asaras.
- Sūras asaras.
- Sūras domas.
4.sarunvaloda Skarbs (parasti ārēji redzami) – par cilvēku.
PiemēriSūrs tips tetovējumiem klātām rokām.
- Sūrs tips tetovējumiem klātām rokām.
- Ja tu esi metālists, tad uz skatuves stāvi ādas jakā, esi baigi sūrais vecis.