sēkt
sēkt sēcu [sȩ̀cu], sēc, sēc [sȩ̀c], pag. sēcu darbības vārds; intransitīvs
sēciens lietvārds; vīriešu dzimte
1.Elpojot radīt šņācošu skaņu (piem., elpošanas traucējumu dēļ).
PiemēriSlimnieks klepo un sēc.
2.Runāt ar spēcīgu, šņācošu pieskaņu.
PiemēriSēkt aiz dusmām.