sēkt
sēkt sēcu [sȩ̀cu], sēc, sēc [sȩ̀c], pag. sēcu intransitīvs, darbības vārds
sēciens vīriešu dzimte, lietvārds
1.Elpojot radīt šņācošu skaņu (piem., elpošanas traucējumu dēļ).
PiemēriSlimnieks klepo un sēc.
2.Runāt ar spēcīgu, šņācošu pieskaņu.
PiemēriSēkt aiz dusmām.