sēkt
sēkt sēcu [sȩ̀cu], sēc, sēc [sȩ̀c], pag. sēcu darbības vārds; intransitīvs
sēciens lietvārds; vīriešu dzimte
1.Elpojot radīt šņācošu skaņu (piem., elpošanas traucējumu dēļ).
PiemēriSlimnieks klepo un sēc.
- Slimnieks klepo un sēc.
- Bērnam krūtīs sēc.
- Suns no aizdusas sēc.
2.Runāt ar spēcīgu, šņācošu pieskaņu.
PiemēriSēkt aiz dusmām.
- Sēkt aiz dusmām.
- Komentētājs sēc mikrofonā.
- "Kas jums noticis?" dobji kaut kur koridorā sēca vīrieša balss.