Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sēklaudzis
sēklaudzis [sȩ̃klaûdzis] -dža, dsk. ģen. -džu lietvārds; vīriešu dzimte
Augs, kas izaudzis no sēklas.
PiemēriTrebu ābeles sēklaudzis.
  • Trebu ābeles sēklaudzis.
  • Aprikožu sēklaudži izaug ātri – vienā vai divos gados.