rūdīt
rūdīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
rūdīties atgriezenisks, darbības vārds
rūdījums vīriešu dzimte, lietvārds
1.joma: tehnika Sakarsējot (materiālu) līdz noteiktai temperatūrai un strauji atdzesējot, palielināt (tā) izturību, cietību.
PiemēriRūdīt tēraudu.
Stabili vārdu savienojumiRūdītais stikls.
2.Ar regulārām noteiktām darbībām panākt, ka (cilvēks, viņa organisms) kļūst fiziski spēcīgāks, izturīgāks (piem., pret slimībām).
PiemēriRūdīt bērnu.
2.1.Ar regulārām apzinātām darbībām panākt, ka (kas) kļūst stingrs, noteikts.
PiemēriRūdīt savu raksturu.