rīdīt
rīdīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Mudināt, lai (suns) uzbrūk.
PiemēriRīdīt virsū suni.
2.Censties panākt, ka (cilvēki) sanaidojas; izraisīt naidu, dusmas (pret kādu); censties sanaidot.
PiemēriRīdīt cilvēkus vienu pret otru.