rožukronis
rožukronis [ruõžukruõnis] -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Lūgšanu krelles (parasti katoļiem) ar noteiktu zīļu skaitu, kas palīdz kontrolēt lūgšanu secību un skaitu.
PiemēriPārtrūcis rožukronis.
1.1.Noteiktā secībā sakārtotu lūgšanu kopums.
PiemēriNoskaitīt rožukroni.