rokpelnis novecojis
rokpelnis [rùokpèlnis] -ļņa, dsk. ģen. -ļņu lietvārds; vīriešu dzimte
rokpelne [rùokpèlne] dsk. ģen. -ļņu lietvārds; sieviešu dzimte
Cilvēks, kas pelna iztiku, strādājot mazkvalificētu, ar rokām darāmu darbu.
PiemēriTēvs bija vienkāršs rokpelnis.