Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
rokpelnis novecojis
rokpelnis [rùokpèlnis] -ļņa, dsk. ģen. -ļņu lietvārds
rokpelne dsk. ģen. -ļņu lietvārds
Cilvēks, kas pelna iztiku, strādājot mazkvalificētu, ar rokām darāmu darbu.
PiemēriTēvs bija vienkāršs rokpelnis.