Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
robs
robs [rùobs] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Padziļinājums (kā) virsmā.
PiemēriIezāģēt, izzāģēt robu.
2.Nepilnība, trūkums, arī zaudējums.
PiemēriRobi zināšanās, mācībās.
Stabili vārdu savienojumiAizpildīt robu.
3.sarunvaloda Darbavieta, amats (parasti labs, ienesīgs).
PiemēriNetieku labā robā.
Stabili vārdu savienojumi(Ie)griezt makā (robu). Aizpildīt robus. Iecirst makā robu. Iesist robu.