robs
robs [rùobs] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Padziļinājums (kā) virsmā.
PiemēriIezāģēt, izzāģēt robu.
2.Nepilnība, trūkums, arī zaudējums.
PiemēriRobi zināšanās, mācībās.
Stabili vārdu savienojumiAizpildīt robu.
3.sarunvaloda Darbavieta, amats (parasti labs, ienesīgs).
PiemēriNetieku labā robā.
Stabili vārdu savienojumi(Ie)griezt makā (robu). Aizpildīt robus. Iecirst makā robu. Iesist robu.