robs
robs [rùobs] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Padziļinājums (kā) virsmā.
PiemēriIezāģēt, izzāģēt robu.
- Iezāģēt, izzāģēt robu.
- Apmetumā izsists robs.
- Apskatīt durvīs izlauzto robu.
2.Nepilnība, trūkums, arī zaudējums.
PiemēriRobi zināšanās, mācībās.
- Robi zināšanās, mācībās.
- Robi likumos.
Stabili vārdu savienojumiAizpildīt robu.
- Aizpildīt robu idioma — novērst trūkumus, nepilnības (darbā, zināšanās u. tml.).
3.sarunvaloda Darbavieta, amats (parasti labs, ienesīgs).
PiemēriNetieku labā robā.
- Netieku labā robā.
Stabili vārdu savienojumi(Ie)griezt makā (robu). Aizpildīt robus. Iecirst makā robu. Iesist robu.
- (Ie)griezt makā (robu) idioma — sarunvaloda radīt lielus materiālus zaudējumus.
- Aizpildīt robus idioma — novērst trūkumus, nepilnības (darbā, zināšanās u. tml.).
- Iecirst makā robu idioma — sarunvaloda radīt lielus materiālus zaudējumus.
- Iesist robu idioma — sarunvaloda prasīt izdevumus, radīt zaudējumus.