robež-
robež- [rùobež-] salikteņu daļa, salikteņu pirmā daļa; kopā ar: lietvārds
1.Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas uz robežas, gar robežu, veido, iezīmē to.
PiemēriRobežakmens.
1.1.Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā teritorijas, telpas daļa atrodas pie (valsts) robežas.
PiemēriRobežapgabals.
1.2.Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (valsts) robežas apsargāšanu.
PiemēriRobežapsardze.
2.Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz (kā) augstāko vai zemāko pieļaujamo pakāpi.
PiemēriRobežātrums.
3.Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (piemēram, pēc satura) ar ko citu līdzīgu.
PiemēriRobeždisciplīna.