riņķot
riņķot -oju, -o, -o, pag. -oju intransitīvs, darbības vārds
riņķojums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Pārvietoties, virzīties pa riņķa līniju, arī ap savu asi (par debess ķermeņiem).
PiemēriZeme riņķo ap Sauli.
1.1.Lidojot virzīties pa riņķa līniju vai lokveidā.
PiemēriPutns riņķo virs ezera.
2.Vairākkārt kustēties, virzīties (pa kurieni) apļveidā vai lokveidā.
PiemēriSuns riņķo pa sētu.
2.1.Atkārtoti virzīties ap vienu un to pašu vietu.
PiemēriPīles riņķoja ap maizes gabalu.
2.2.pārnestā nozīmē Atkārtoti parādīties, uzplaiksnīt.
PiemēriGalvā riņķo visādas domas.
3.formā: trešā persona Cikliski virzīties, tikt virzītam (pa kādu noslēgtu sistēmu).
PiemēriAsinis riņķo pa asinsrites sistēmu.