riebīgs
riebīgs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
riebīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
riebīgi apstākļa vārds
riebīgums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kas ar savām īpašībām, uzvedību u. tml. izraisa nepatiku, arī riebumu, pretīgumu.
PiemēriRiebīgs cilvēks.
1.1.Tāds, kas, piem., ar savu izskatu izraisa nepatiku, arī riebumu, pretīgumu.
PiemēriRiebīgs kukainis, zirneklis.
1.2.Tāds, kas nav patīkams; tāds, kam ir riebumu, pretīgumu izraisošs saturs.
PiemēriRiebīga īpašība.
2.Tāds, kas izraisa nepatīkamas, sliktas sajūtas.
PiemēriRiebīgs skats.
2.1.Ļoti slikts, nepatīkams (par laika apstākļiem); tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami, nepatīkami laika apstākļi (par laikposmu).
PiemēriRiebīgs laiks.
2.2.Nepatīkams, slikts (piem., par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriRiebīga sajūta.