restaurēt
restaurēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Veikt (kā) restaurāciju (1).
PiemēriRestaurēt ēkas.
1.1.Atjaunot (ko vairs neeksistējošu).
PiemēriRestaurēt izrādi.
1.2.Atcerēties (pilnīgi vai daļēji zudušu parādību, faktu u. tml.).
PiemēriRestaurēt notikumu gaitu.
2.Veikt (kā) restaurāciju (2).
PiemēriRestaurēt monarhiju.