resns
resns [rȩsns] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
resna -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
resnums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezuma laukums (par cilindrveida, gareniem priekšmetiem, to daļām); pretstats: tievs.
PiemēriResns zīmulis.
1.1.Tāds, kura stumbram ir samērā liels šķērsgriezuma laukums (parasti par kokiem).
PiemēriResns ozols.
2.Tāds, kas ir aptaukojies, kļuvis tukls (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
PiemēriResns vīrietis.
Stabili vārdu savienojumiResns kā bluķis.
Stabili vārdu savienojumiResna galva. Resnais gals.