resns
resns [rȩsns] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
resna [rȩsna] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
resnums [rȩsnùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezuma laukums (par cilindrveida, gareniem priekšmetiem, to daļām); pretstats: tievs.
PiemēriResns zīmulis.
- Resns zīmulis.
- Resna stieple.
- Resna caurule.
1.1.Tāds, kura stumbram ir samērā liels šķērsgriezuma laukums (parasti par kokiem).
PiemēriResns ozols.
- Resns ozols.
2.Tāds, kas ir aptaukojies, kļuvis tukls (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
PiemēriResns vīrietis.
- Resns vīrietis.
- Resna sieviete.
- Resns kaķis.
- Resns vēders.
- Resnas kājas.
- Kļūt resnākam.
Stabili vārdu savienojumiResns kā bluķis.
- Resns kā bluķis — ļoti resns.
Stabili vārdu savienojumiResna galva. Resnais gals.
- Resna galva idioma — saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
- Resnais gals sarunvaloda — bagātie, ietekmīgie cilvēki.