reize
reize dsk. ģen. -žu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Gadījums, arī brīdis (starp citiem līdzīgiem gadījumiem, brīžiem).
PiemēriJubilejas reize.
- Jubilejas reize.
- Tikšanās reizes.
1.1.kopā ar: skaitļa vārds vai apstākļa vārds Norāda uz noteiktu secību, skaitu.
PiemēriIeraudzīt viņu pirmo reizi.
- Ieraudzīt viņu pirmo reizi.
- Lietot pa vienai tabletei trīs reizes dienā.
- Pie reizes arī pļāpājam par dzīvi.
- Uz mani pilnmēness iedarbojas kā nu kuru reizi.
- Cik reižu es neesmu to teikusi!
1.2.Kārta, rinda (ko darīt).
PiemēriTagad ir mana reize izvest suņuku.
- Tagad ir mana reize izvest suņuku.
2.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs Vienlaicīgi ar ko; kopā.
PiemēriBērns aug, un niķi aug reizē ar viņu.
- Bērns aug, un niķi aug reizē ar viņu.
- Iet reizē.
- Svinēt savu dzimšanas dienu reizē ar tēvu.
3.sarunvaloda; formā: daudzskaitlis Mēnešreizes.
PiemēriIr sākušās reizes.
- Ir sākušās reizes.
Stabili vārdu savienojumiCik reižu. Īstā reizē. Jau kuro reizi. Kā kuro reizi. Lieku reizi. Ne reizes.
- Cik reižu — daudzreiz, bieži.
- Īstā reizē — Vajadzīgajā brīdī, īstajā laikā.
- Jau kuro reizi — atkārtoti, jau vairākas reizes.
- Kā kuro reizi — kā katrā atsevišķā reizē (gadās, vajadzīgs u. tml.).
- Lieku reizi — vēlreiz.
- Ne reizes — nevienu reizi, nekad.
- Nebūt pirmo reizi ar pīpi uz jumta idioma — nebūt iesācējam.
- Nošaut divus zaķus reizē idioma — ar vienām un tām pašām pūlēm gūt divējādu labumu.
- Pašā reizē — vajadzīgajā brīdī, īstajā laikā.
- Pie reizes — tajā pašā reizē; vienlaicīgi ar ko citu.
- Reiz par visām reizēm — beidzot; galīgi.
- Uzkāpt vēlreiz (arī vairākas reizes, atkal u. tml.) uz (tā paša) grābekļa idioma — saka, ja kāds rīcībā, darbībā atkārto kādu kļūdu.
Cilme:No viduslejasvācu reise ‘došanās ceļā’.