regulētājs
regulētājs [regulȩ̂tãjs] lietvārds
regulētāja lietvārds
1.Cilvēks, kas regulē; speciālists, kas sagatavo iekārtu, ierīci u. tml. noteiktam darba režīmam, noteiktas operācijas veikšanai.
PiemēriRažošanas iekārtu regulētājs.
1.1.konstrukcijā: vārdu savienojums "satiksmes regulētājs" Ceļu policijas darbinieks, kurš regulē satiksmi.
PiemēriLai pievērstu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību, satiksmes regulētājs var dot svilpes signālu.
2.formā: vīriešu dzimte Ierīce, mehānisms (kā) regulēšanai.
PiemēriSpiediena regulētājs.
3.Tas, kas regulē, nosaka (piem., kādu procesu).
PiemēriTiesības ir sabiedrības dzīves regulētājas.