reducēt
reducēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Pārveidot vienkāršākā formā; vienkāršot.
PiemēriCilvēku nedrīkst reducēt līdz viņa ģenētiskajām un bioloģiskajām sastāvdaļām.
1.2.Vājināt, mazināt.
PiemēriReducēt iespējamos riskus.
1.3.joma: ķīmija Samazināt (kā) oksidēšanās pakāpi.
PiemēriĶīmiski aktīvāki metāli spēj reducēt mazāk aktīvus metālus no oksīdiem.
2.Vājināt (skaņas artikulāciju) tā, ka mazinās tās ilgums, intensitāte, mainās tembrs vai arī rodas tās zudums.
PiemēriReducēt gala zilbes patskani.
3.Veikt muižu redukciju.
PiemēriReducēt muižas.