reaģēt
reaģēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju intransitīvs, darbības vārds
1.Darboties, izturēties noteiktā veidā citas darbības, norises ietekmē.
PiemēriReaģēt acumirklī.
1.1.Paust savu nostāju, attieksmi (pret ko).
PiemēriTiesībsargs ar protestu reaģē uz tiesību pārkāpumu.
2.Atbildēt uz kairinājumu, ārēju iedarbību.
PiemēriReaģēt uz kairinājumu, aukstumu.
3.formā: trešā persona Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
PiemēriMagnijs reaģē ar slāpekli, veidojot nitrīdus.
4.formā: trešā persona Noteiktā veidā pārmainīties kādas iedarbības ietekmē (par sistēmu, aparātu, iekārtu u. tml.).
PiemēriIerīces sensori reaģē uz skaņu un kustību.
Cilme:No viduslaiku latīņu reagere ‘darboties pretī, atsaukties’.