rečitatīvs1
rečitatīvs lietvārds; vīriešu dzimte
Ritmiski un intonatīvi brīvs dziedājums (parasti operās, oratorijās), kas ir tuvs dabiskai runai; deklamācija.
PiemēriDziedāt rečitatīvā.
- Dziedāt rečitatīvā.
- Iekļaut oratorijā vairākus rečitatīvus.
- Suzannas rečitatīvs no operas "Figaro kāzas".
- Susaņina pirmsnāves domas un jūtas atklājas viņa rečitatīva monologā.
Cilme:No itāliešu recitativo, kam pamatā latīņu recitare ‘lasīt skaļā balsī’.