reālisms
reālisms lietvārds; vīriešu dzimte
1.Literatūras un mākslas virziens, kura pamatā ir patiess, objektīvs dzīves īstenības attēlojums.
PiemēriPsiholoģiskais reālisms.
- Psiholoģiskais reālisms.
- Sociālais reālisms.
- Sociālistiskais reālisms.
- Reālisma izcilākie pārstāvji.
- Brāļi Kaudzītes ir reālisma aizsācēji latviešu literatūrā.
- Reālisma glezniecībā par populārākajiem žanriem kļūst sadzīves žanrs un ainava.
2.Spēja objektīvi, patiesi uztvert, arī novērtēt īstenību.
PiemēriSkatīties uz pasauli caur reālisma prizmu.
- Skatīties uz pasauli caur reālisma prizmu.
3.Filozofijā – priekšstats, ka apkārtējā pasaule, īstenība telpā un laikā pastāv neatkarīgi no cilvēka apziņas.
Cilme:No vācu Realismus, kam pamata latīņu realis ‘patiess’.