raķete
raķete dsk. ģen. -šu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Lidaparāts, kas kustas reaktīvā spēka iedarbībā, izsviežot daļu no savas masas.
Stabili vārdu savienojumiKosmiskā raķete.
1.1.Cilindrisks šāviņš, kas tiek izmantots attālinātu mērķu iznīcināšanai un kas lidojumam izmanto reaktīvās kustības principu.
PiemēriKaujas raķete.
Stabili vārdu savienojumiBallistiskā raķete. Raķešu bāze. Raķešu ierocis.
2.Šāviņš – ar sprāgstvielu pildīta čaula, kas, izšauta gaisā, aizdegas un ko izmanto signalizēšanai, apvidus apgaismošanai, uguņošanai.
PiemēriPirotehnikas raķete.
Stabili vārdu savienojumiRaķešu pistole.
Cilme:No vācu Rakete.