ratificēt
ratificēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
ratifikācija lietvārds; sieviešu dzimte
Apstiprināt (starptautisku līgumu) valsts augstākajā varas institūcijā, lai tas stātos spēkā.
PiemēriRatificēt robežlīgumu.
Cilme:No viduslaiku latīņu ratificare (ratus ‘spēkā esošs’ un facere ‘darīt’).