rakstīt
rakstīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Ar rakstības līdzekļiem veidot (kādu tekstu).
PiemēriRakstīt burtus.
- Rakstīt burtus.
- Rakstīt vēstuli.
- Rakstīt domrakstu.
1.1.intransitīvs Veidojot burtus (ar rakstāmrīku vai elektronisku ierīci, piem., datoru), radīt tekstu.
PiemēriRakstīt ar zīmuli.
- Rakstīt ar zīmuli.
- Mācīties rakstīt uz datora.
- Prast labi rakstīt.
1.2.intransitīvs Rakstiski vērsties (pie kāda).
PiemēriRakstīt draugam.
- Rakstīt draugam.
1.3.intransitīvs Būt derīgam, piem., grafisku zīmju veidošanai (par rakstāmrīkiem).
PiemēriPašvīkāju uz papīra, vai pildspalva raksta.
- Pašvīkāju uz papīra, vai pildspalva raksta.
2.Sacerēt un ar rakstības līdzekļiem izveidot (kāda veida tekstu).
PiemēriRakstīt dzejoļus.
- Rakstīt dzejoļus.
- Rakstīt referātu.
- Rakstīt reportāžu.
- Autors raksta kriminālromānus.
2.1.intransitīvs Sacerēt un ar rakstības līdzekļiem izveidot tekstu (par kādu tematu).
PiemēriRakstīt par mākslu.
- Rakstīt par mākslu.
- Rakstīt par notikumiem kaimiņvalstī.
2.2.intransitīvs Būt tādam, kas sniedz informāciju (par ko).
PiemēriAvīze raksta par veselīgu dzīves veidu.
- Avīze raksta par veselīgu dzīves veidu.
- Pēdējā gadā žurnāls daudz rakstījis par ekonomikas jautājumiem.
2.3.Sacerēt un nošu rakstā fiksēt (skaņdarbu).
PiemēriRakstīt operu.
- Rakstīt operu.
- Rakstīt simfoniju.
Stabili vārdu savienojumiKur tas rakstīts? Raksti augšā! Uz pieres nav rakstīts.
- Kur tas rakstīts? — jautā, prasot (kam) pamatojumu.
- Raksti augšā! — uzraksti!
- Uz pieres nav rakstīts idioma — saka, norādot, ka pēc ārējām pazīmēm nevar spriest (par ko).