radinieks
radinieks lietvārds
radiniece dsk. ģen. -ču lietvārds
1.Tas, ar ko ir radniecības attiecības.
PiemēriRadinieks no vīra puses.
- Radinieks no vīra puses.
- Vienīgā radiniece.
- Sievas radinieki.
- Uz kāzām bija sabraukuši gan tuvi, gan attāli radinieki.
Stabili vārdu savienojumiDvēseles radinieks. Gara radinieks.
- Dvēseles radinieks pārnestā nozīmē — cilvēks, kam ir līdzīgi uzskati.
- Gara radinieks pārnestā nozīmē — cilvēks, kam ir līdzīgi uzskati.
2.Vienas un tās pašas sugas, ģints u. tml. dzīvnieks vai augs.
PiemēriNaktsvijoles ir orhideju radinieces.
- Naktsvijoles ir orhideju radinieces.
- Āpsis pārstāv sermuļveidīgo dzimtu – tas nozīmē, ka viņš ir sermuļa radinieks.