rabarbers
rabarbers lietvārds; vīriešu dzimte
1.Daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, sulīgiem (parasti iesarkaniem) lapu kātiem un lielām, mīkstām lapām.
PiemēriDārzā aug vairāki rabarberu ceri.
Stabili vārdu savienojumiRabarberu ģints.
1.1.Šī auga kāts, ko lieto uzturā.
PiemēriRabarberus nomizo, sīki sagriež un pārkaisa ar cukuru.
Cilme:No latīņu radix barbaris ‘barbaru sakne’.