Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
raķete
raķete dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Lidaparāts, kas kustas reaktīvā spēka iedarbībā, izsviežot daļu no savas masas.
Stabili vārdu savienojumiKosmiskā raķete.
1.1.Cilindrisks šāviņš, kas tiek izmantots attālinātu mērķu iznīcināšanai un kas lidojumam izmanto reaktīvās kustības principu.
PiemēriKaujas raķete.
  • Kaujas raķete.
  • Prettanku raķete.
  • Spārnotās raķetes.
Stabili vārdu savienojumiBallistiskā raķete. Raķešu bāze. Raķešu ierocis.
  • Ballistiskā raķete raķete, kurai kustības sākuma posmā dzinēji ir ieslēgti, bet beigu posmā – izslēgti, ļaujot tai lidot kā brīvi krītošam ķermenim.
  • Raķešu bāze raķešu karaspēka bāze.
  • Raķešu ierocis raķete, kas nes kaujas lādiņu, tās palaišanas un vadīšanas ierīces, attiecīgie transportlīdzekļi.
  • Raķešu ieroči ieroči, kas iznīcināšanas līdzekli nogādā mērķī ar raķeti; šādu ieroču kopums.
  • Raķešu karaspēks karaspēks, kura bruņojumā ir raķešu ieroči.
2.Šāviņš – ar sprāgstvielu pildīta čaula, kas, izšauta gaisā, aizdegas un ko izmanto signalizēšanai, apvidus apgaismošanai, uguņošanai.
PiemēriPirotehnikas raķete.
  • Pirotehnikas raķete.
  • Šaut gaisā raķetes.
Stabili vārdu savienojumiRaķešu pistole.
Cilme:No vācu Rakete.