rūgt
rūgt 3. pers. rūgst, pag. rūga darbības vārds; intransitīvs
rūgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Rūgšanas procesā mikroorganismu iedarbībā iegūt vēlamās īpašības.
PiemēriKublā rūgst alus.
- Kublā rūgst alus.
- Lēnām rūgst ābolu vīns.
- Atstāt mīklu siltumā, lai rūgst.
1.1.Šādā veidā iegūt nevēlamas īpašības, bojāties.
PiemēriIevārījums sācis rūgt.
- Ievārījums sācis rūgt.
2.Pavasara atkusnī palielināties apjomā, kļūt mīkstam, bezsaturīgam (par zemi, zemes ceļu).
PiemēriSniegs nokusa, un zeme rūga.
- Sniegs nokusa, un zeme rūga.
- Grants seguma ceļi rūgst.
3.Pakāpeniski izraisīties un pastiprināties (par negatīvu psihisku stāvokli, naidīgām attiecībām u. tml.).
PiemēriAizvainojums rūgst lielāks.
- Aizvainojums rūgst lielāks.
- Just rūgstam dusmas.
- Cilvēkos rūga neapmierinātība.