rūdīt
rūdīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
rūdīties darbības vārds; atgriezenisks
rūdījums lietvārds; vīriešu dzimte
1.joma: tehnika Sakarsējot (materiālu) līdz noteiktai temperatūrai un strauji atdzesējot, palielināt (tā) izturību, cietību.
PiemēriRūdīt tēraudu.
- Rūdīt tēraudu.
- Rūdīt metālu.
- Rūdīt asmeni, iegremdējot to aukstā ūdenī.
- Rūdīt detaļas virskārtu.
Stabili vārdu savienojumiRūdītais stikls.
- Rūdītais stikls — termiski apstrādāts stikls, kas kļūst vairākkārt izturīgāks par parasto stiklu un plīstot sadrūp sīkos, neasos gabaliņos.
2.Ar regulārām noteiktām darbībām panākt, ka (cilvēks, viņa organisms) kļūst fiziski spēcīgāks, izturīgāks (piem., pret slimībām).
PiemēriRūdīt bērnu.
- Rūdīt bērnu.
- Rūdīt savu organismu.
- Rūdīt sevi ar kontrastdušām.
2.1.Ar regulārām apzinātām darbībām panākt, ka (kas) kļūst stingrs, noteikts.
PiemēriRūdīt savu raksturu.
- Rūdīt savu raksturu.
- Rūdīt savu gribu.