rīts
rīts lietvārds; vīriešu dzimte
1.Dienas sākums – laika posms aptuveni no saules lēkta līdz pusdienai.
PiemēriAgrs rīts.
- Agrs rīts.
- Svētdienas rīts.
- Rīta blāzma.
- Rīta rasa.
- No rīta iet uz darbu.
- No rīta līdz vakaram.
- Iemigt tikai uz rīta pusi.
Stabili vārdu savienojumiAgra (rīta) stunda. Bērnu rīts. Dzīves rīts.
- Agra (rīta) stunda — agrs rīts.
- Bērnu rīts — sarīkojums, koncerts (bērniem), kas notiek dienas sākumā (līdz pusdienai).
- Dzīves rīts — bērnība.
- Labs rīts! — sveicinājums no rīta.
- No rīta rīsi, pusdienā rīsi, vakarā nekā nerīsi — vārdu spēle.
- Otrā rītā — nākamās dienas sākumā.
- Pret rīta pusi — tuvojoties rītam.
- Pret rītu — tuvojoties rītam.
- Rīta rosme — rītarosme.
1.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, kas ir viegls, ērts un (parasti) paredzēts valkāšanai mājās.
Stabili vārdu savienojumiRīta kleita. Rīta kurpes. Rīta svārki.
- Rīta kleita — rītakleita.
- Rīta kurpes — rītakurpes.
- Rīta svārki — rītasvārki.
1.2.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs Dienas sākumā, līdz pusdienai.
PiemēriDzimšanas dienas rītā.
- Dzimšanas dienas rītā.
- Nākamajā rītā pēc kāzām.
- Ap septiņiem rītā pēc Latvijas laika.
Stabili vārdu savienojumiNezināt ne rīta, ne vakara. No rīta līdz vakaram. Rītā arī ir diena. Rīts gudrāks par vakaru.
- Nezināt ne rīta, ne vakara idioma — neko nezināt, nesaprast.
- No rīta līdz vakaram idioma — visu laiku, nepārtraukti.
- Rītā arī ir diena idioma — arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
- Rīts gudrāks par vakaru idioma — saka, atstājot ko izlemšanai, pabeigšanai nākamajā dienā.