rīstīties
rīstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos atgriezenisks, darbības vārds
1.Būt tādam, kam (vairākkārt) krampjaini saraujas barības vada, arī elpvada muskuļi.
PiemēriSuns sāka rīstīties, vemt.
1.1.Darboties ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
PiemēriMotors sāk rīstīties.