rīstīties
rīstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Būt tādam, kam (vairākkārt) krampjaini saraujas barības vada, arī elpvada muskuļi.
PiemēriSuns sāka rīstīties, vemt.
1.1.Darboties ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
PiemēriMotors sāk rīstīties.