rīkste
rīkste dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Samērā tievs, lokans koka vai krūma zars, parasti bez lapām.
PiemēriBērza rīkste.
2.vēsturisks; formā: daudzskaitlis Miesas sods – sitieni, pēršana ar šādu zaru vai zariem, pātagu, pletni u. tml.
PiemēriSodīt ar rīkstēm.