rētoties
rētoties [rȩ̃tuôtiês] 3. pers. -ojas, pag. -ojās darbības vārds; atgriezenisks
Sadzīt, veidojoties rētai – par brūci.
PiemēriPušums sāk rētoties un vairs neasiņo.
- Pušums sāk rētoties un vairs neasiņo.
- Čūla rētojas lēni.