rēkt
rēkt rēcu [rȩ̀cu], rēc, rēc [rȩ̀c], pag. rēcu darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Radīt raksturīgas skaļas, dobjas balss skaņas (par dzīvniekiem).
PiemēriLauvas draudīgi rēc.
- Lauvas draudīgi rēc.
- Suns rēkdams metās virsū.
2.sarunvaloda Skaļā balsī ļoti smieties.
PiemēriRēkt pilnā balsī.
- Rēkt pilnā balsī.
- Viņi rēc un neklausās manī.
3.formā: trešā persona Radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu).
PiemēriVirs galvām rēc helikopteri.
- Virs galvām rēc helikopteri.
- Rēc mašīnu dzinēji.
3.1.Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem, vēju).
PiemēriRēc jūra.
- Rēc jūra.
- Okeāna viļņi rēkdami sitas pret klintīm.
3.2. Tāds, kas skan skaļi, skarbi.
PiemēriRēcoša vīrieša balss.
- Rēcoša vīrieša balss.
- Rēcoša mūzika.
- Rēcošs ļaužu pūlis.