pārpildīt
pārpildīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, arī apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli, ēku u. tml.).
PiemēriKoncertzāle ir pārpildīta.
- Koncertzāle ir pārpildīta.
- Nedēļas nogalē autobusi ir pārpildīti.
1.1.Atrodoties kur lielā daudzumā, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vietu, platību) – parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
PiemēriĻaužu pārpildīta pludmale.
- Ļaužu pārpildīta pludmale.
- Automašīnas vakarpusē pārpildīja ielas.
2.Pārāk piepildīt.
PiemēriSoma bija pārpildīta ar iepirkumiem.
- Soma bija pārpildīta ar iepirkumiem.
3.Pārsniegt (plānu, ieplānoto).
PiemēriPārpildīt dienas plānu.
- Pārpildīt dienas plānu.
- Pārpildīt nodokļu ieņēmumus.