pārmācīt
pārmācīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Sodīt (kādu), lai panāktu, ka (tas) maina savu izturēšanos, rīcību.
PiemēriPārmācīt ar žagaru.
- Pārmācīt ar žagaru.
- Vainīgais tika pārmācīts ar pērienu.
1.1.Atradināt (kādu) no nevēlama ieraduma, rakstura īpašības u. tml.
PiemēriPārmācīt satiksmes noteikumu pārkāpēju.
- Pārmācīt satiksmes noteikumu pārkāpēju.
- Pārmācīt lielībnieku.
2.Mācīt vēlreiz, no jauna; apmācīt (kādu) cita aroda, specialitātes iegūšanai.
PiemēriPārmācīt metinātāju par elektriķi.
- Pārmācīt metinātāju par elektriķi.
- Bezdarbniekus pārmācīja darbam citās specialitātēs.