pārdzīt
pārdzīt -dzenu [-dzȩnu], -dzen, -dzen [-dzȩ̀n], pag. -dzinu transitīvs, darbības vārds
1.Dzenot panākt, ka (parasti dzīvnieki) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
PiemēriPārdzīt govis pāri ceļam.
1.1.Dzenot panākt, ka (parasti dzīvnieki) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur).
PiemēriPārdzīt aitu baru no vienām ganībām uz citām.
1.2.Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas, piem., dzīvnieki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
PiemēriPārdzīt lopus mājās.
2.Pārvietot, pārbraukt (transportlīdzekli uz kurieni, pie kā, kur).
PiemēriPārdzīt mājās jaunu automašīnu.
3.sarunvaloda Pārvietot (datus no vienas ierīces uz citu); pārveidot (citā formātā).
PiemēriPārdzīt safilmēto materiālu datorā.