Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
putot
putot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds
putoties darbības vārds; atgriezenisks
1.intransitīvs; formā: trešā persona Būt tādam, kam rodas daudz putu vai kurš rada putas.
PiemēriAlus puto.
  • Alus puto.
  • Ziepes labi puto.
2.transitīvs Strauji maisīt (šķidru vai pusšķidru masu), lai radītu putas vai gaisīgu, putainu konsistenci.
PiemēriPutot uzputeni.
  • Putot uzputeni.
  • Putot krējumu.
  • Putot olu dzeltenumus ar cukuru.
Stabili vārdu savienojumiPutojamā slotiņa.