pusparazīts
pusparazīts lietvārds; vīriešu dzimte
1.Daļējs parazīts; tāds, kas spēj dzīvot un baroties arī patstāvīgi, bez saimnieka organisma.
1.1.Augs, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga.
PiemēriDabā āmulis ir pusparazīts, kas mitinās koku vainagos.