Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
puskoks
puskoks [puskùoks] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Puse vai aptuveni puse no koka stumbra.
PiemēriApaļkoki un puskoki.
  • Apaļkoki un puskoki.
2.Augs, kas ir daļēji līdzīgs kokam.
PiemēriTūja ir skuju puskoks.
  • Tūja ir skuju puskoks.
Stabili vārdu savienojumiPuskoka lēcējs.
  • Puskoka lēcējs idioma nenopietns, nenosvērts cilvēks, kas visu dara pa pusei (nepabeidz iesākto, neizdara apsolīto u. tml.).