puskoks
puskoks [puskùoks] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Puse vai aptuveni puse no koka stumbra.
PiemēriApaļkoki un puskoki.
- Apaļkoki un puskoki.
2.Augs, kas ir daļēji līdzīgs kokam.
PiemēriTūja ir skuju puskoks.
- Tūja ir skuju puskoks.
Stabili vārdu savienojumiPuskoka lēcējs.
- Puskoka lēcējs idioma — nenopietns, nenosvērts cilvēks, kas visu dara pa pusei (nepabeidz iesākto, neizdara apsolīto u. tml.).