purināt
purināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Vairākkārt, ļoti bieži un spēcīgi kustināt (satvertu priekšmetu, piem., segu, apģērba gabalu) šurp turp, parasti, lai (to) atbrīvotu no sīkām vielu daļiņām, piem., putekļiem, gružiem.
PiemēriPurināt segu, palagus.
- Purināt segu, palagus.
- Purināt galdautu.
- Grīdsegu iznesa laukā un purināja.
1.1.Vairākkārt, ar spēcīgām, biežām roku kustībām censties notīrīt (piem., smiltis, gružus no apģērba).
PiemēriPurināt no apģērba sniegu.
- Purināt no apģērba sniegu.
1.2.Vairākkārt, ar spēcīgām, biežām galvas kustībām virzīt (ko satvertu) šurp turp (par dzīvniekiem).
PiemēriSuns purināja medījumu.
- Suns purināja medījumu.
2.Satvert un bieži, strauji kustināt (parasti cilvēku, tā ķermeņa daļu).
PiemēriPurināt gulētāju, lai to ātrāk pamodinātu.
- Purināt gulētāju, lai to ātrāk pamodinātu.
- Purināt kādu aiz pleciem.
2.1.Bieži, strauji kustināt (sava ķermeņa daļu).
PiemēriPurināt applaucēto roku.
- Purināt applaucēto roku.
- Viņš purināja notirpušās kājas.
Stabili vārdu savienojumiPurināt galvu. Purināt matus.
- Purināt galvu — ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- Purināt matus — vairākkārt bieži, strauji kustināt galvu uz vienu un otru pusi, parasti, lai atbrīvotu matus no kā.
2.2.formā: trešā persona Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
PiemēriSīki drebuļi purināja visu slimnieka ķermeni.
- Sīki drebuļi purināja visu slimnieka ķermeni.
3.Bieži, strauji kustināt (koku, tā zarus), cenšoties panākt, lai nokrīt augļi.
PiemēriPurināt ābeli.
- Purināt ābeli.
- Bērni purināja bumbieri.
- Purināt kastaņas zaru.
3.1.formā: trešā persona Būt par cēloni tam, ka (piem., koki, krūmi, to zari) spēcīgi kustas.
PiemēriVējš purina kokus.
- Vējš purina kokus.
3.2.Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži kustināt šurp turp (piem., apģērbu, matus) – par vēju.
PiemēriVējš purināja plāno mēteli.
- Vējš purināja plāno mēteli.