pulsēt
pulsēt 3. pers. -ē, pag. -ēja intransitīvs, darbības vārds
pulsējums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Būt tādam, kurā periodiski mainās spiediens un tilpums (par asinsvadiem, sirdi).
PiemēriVēnas, artērijas pulsē.
1.1.Ar periodiski mainīgu spiedienu plūst pa asinsvadiem vai izplūst no tiem (par asinīm).
PiemēriSajust, kā vēnās pulsē asinis.
1.2.Būt tādam, kurā ir jūtama periodiska spiediena, tilpuma maiņa (par ķermeņa daļu).
PiemēriSāpošā galva pulsē.
1.3.Periodiski pastiprināties un pavājināties (par sāpēm).
PiemēriAsas sāpes pulsēja paribē.
1.4.pārnestā nozīmē Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību).
PiemēriVisapkārt pulsē dzīve.
2.Plūst, izplatīties periodiski, arī turp un atpakaļ.
PiemēriPalu ūdeņi upē plūda un pulsēja.
3.Periodiski mainīties, piem., apjomā, tilpumā, intensitātē.
PiemēriElektrība pulsēja.
Cilme:No latīņu pulsare ‘sist, grūst’.