pulsēt
pulsēt 3. pers. -ē, pag. -ēja darbības vārds; intransitīvs
pulsējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Būt tādam, kurā periodiski mainās spiediens un tilpums (par asinsvadiem, sirdi).
PiemēriVēnas, artērijas pulsē.
- Vēnas, artērijas pulsē.
- Sirds pulsēja vienmērīgi un ritmiski.
1.1.Ar periodiski mainīgu spiedienu plūst pa asinsvadiem vai izplūst no tiem (par asinīm).
PiemēriSajust, kā vēnās pulsē asinis.
- Sajust, kā vēnās pulsē asinis.
- No ievainotās vietas pulsējot plūda asinis.
1.2.Būt tādam, kurā ir jūtama periodiska spiediena, tilpuma maiņa (par ķermeņa daļu).
PiemēriSāpošā galva pulsē.
- Sāpošā galva pulsē.
- Deniņi pulsēja.
- Ievainotais plecs pulsēja.
- Zobs smeldza un pulsēja.
1.3.Periodiski pastiprināties un pavājināties (par sāpēm).
PiemēriAsas sāpes pulsēja paribē.
- Asas sāpes pulsēja paribē.
- Migrēnas sāpes bija pulsējošas.
1.4.pārnestā nozīmē Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību).
PiemēriVisapkārt pulsē dzīve.
- Visapkārt pulsē dzīve.
- Mežos un laukos sāka pulsēt dzīvība.
- Darbs pulsēja bez apstājas.
2.Plūst, izplatīties periodiski, arī turp un atpakaļ.
PiemēriPalu ūdeņi upē plūda un pulsēja.
- Palu ūdeņi upē plūda un pulsēja.
- Tērces burbuļoja un pulsēja.
3.Periodiski mainīties, piem., apjomā, tilpumā, intensitātē.
PiemēriElektrība pulsēja.
- Elektrība pulsēja.
- Skaņa pulsēja ātri.
- Pulsējošais spriegums, strāva.
- Pulsējošā zvaigzne.
Cilme:No latīņu pulsare ‘sist, grūst’.