protestēt
protestēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.intransitīvs Kategoriski iebilst (pret ko ).
PiemēriProtestēt pret karu.
2.Oficiāli paziņot, ka nepiekrīt (piem., kādam lēmuma), ka apstrīd un noraida (piem., tiesas spriedumu).
PiemēriTiesas spriedums tika pārsūdzēts un protestēts.
3.Oficiāli, notariālā kārtībā paziņot, ka (vekselis) nav laikā samaksāts.
PiemēriProtestēt vekseli.
Cilme:No latīņu protestari ‘publiski apliecināt’.