protestēt
protestēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.intransitīvs Kategoriski iebilst (pret ko ).
PiemēriProtestēt pret karu.
- Protestēt pret karu.
- Protestēt pret ieroču ražošanu.
- Protestēt pret netaisnību, apvainojumiem.
- Protestēt pret īpašuma izsoli.
2.Oficiāli paziņot, ka nepiekrīt (piem., kādam lēmuma), ka apstrīd un noraida (piem., tiesas spriedumu).
PiemēriTiesas spriedums tika pārsūdzēts un protestēts.
- Tiesas spriedums tika pārsūdzēts un protestēts.
3.Oficiāli, notariālā kārtībā paziņot, ka (vekselis) nav laikā samaksāts.
PiemēriProtestēt vekseli.
- Protestēt vekseli.
Cilme:No latīņu protestari ‘publiski apliecināt’.