prominence
prominence dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
Izcils cilvēks, arī izcilu cilvēku kopums.
PiemēriPasaules mēroga prominence.
- Pasaules mēroga prominence.
- Uz teātra skatuves uzstājušās daudzas prominences.
Cilme:No vācu Prominenz.