prokurators
prokurators vīriešu dzimte, lietvārds
1.vēsturisks Senajā Romā – saimniecības pārvaldnieks; nodokļu ievācējs provincēs; tiesas pilnvarotais.
PiemēriPoncijs Pilāts – Romas prokurators.
2.Persona, kas sava pilnvarotāja uzdevumā kārto tiesas lietas un pārzina viņa īpašumu.
PiemēriProkuratora tiesības, pienākumi.
Cilme:No latīņu procurator.