Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
privileģēt
privileģēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Piešķirt (kādam) īpašas tiesības vai priekšrocības.
PiemēriPrivileģēts stāvoklis.