priecīgs
priecīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
priecīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
priecīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kas izjūt prieku, tāds, kam ir jautrs, pacilāts garastāvoklis; arī līksms.
PiemēriPriecīgs cilvēks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība; tāds, kam ir raksturīgs prieks, jautrība, pacilāts garastāvoklis (parasti par psihisku stāvokli, domām).
PiemēriPriecīgs smaids, skatiens.
1.2.Tāds, kura saturā izpaužas prieks, jautrība, pacilātība; tāds, kas izraisa prieku, jautrību, pacilātību.
PiemēriPriecīga vēsts, ziņa.
1.3.Kustīgs, skaļš, arī rotaļīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPriecīgs kucēns.
1.4.pārnestā nozīmē Tāds, kas viegli, rotaļīgi darbojas, noris, notiek u. tml.
PiemēriPriecīgs strautiņš.
2.Saistīts ar prieku, jautrību, pacilātību (par pasākumu, norisi, darbību, procesu).
PiemēriPriecīgs notikums.
2.1.Par laikposmu, arī mūžu, tā posmu.
PiemēriPriecīgs rīts.
Stabili vārdu savienojumiPriecīga sirds. Priecīgs prāts.