pretoties
pretoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos darbības vārds; atgriezenisks
1.Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piem., pretinieku, tā uzbrukumu).
PiemēriPretoties ienaidniekam.
- Pretoties ienaidniekam.
- Pretoties varmācībai.
- Pretoties ļaundariem.
- Pretoties zādzības mēģinājumam.
- Līdz pēdējiem spēkiem viņš pretojās uzbrucējiem.
2.Darboties pretī (piem., kāda gribai); nepakļauties (piem., kādam, kam); nepiekrist (kādam, kam).
PiemēriPretoties svešai varai.
- Pretoties svešai varai.
- Pretoties policijas prasībām uzrādīt dokumentus.
- Pretoties ievērot klusumu.
- Bērns pretojās vecāku gribai.
- Pretoties grūtajam liktenim.
2.1.Nepakļauties (savam psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim), censties pārvarēt to.
PiemēriPretoties skumjām, dusmām.
- Pretoties skumjām, dusmām.
- Pretoties emocijām.
- Pretoties kārdinājumam.
- Viņš pretojās slimībai un sāpēm.
- Bērns pretojas nogurumam un miegam.
2.2.Censties pārvarēt (kādu vides apstākļu, norišu iedarbību).
PiemēriPretoties karstumam, aukstumam.
- Pretoties karstumam, aukstumam.
- Ar grūtībām pretoties stiprajam vējam.
- Peldētāji pretojās milzīgajiem viļņiem.
3.formā: trešā persona Būt tādam, kas nereaģē (uz ārēju fizikālu, ķīmisku iedarbību) – piem., par vielām, priekšmetiem.
PiemēriMateriāla spēja pretoties virsmas deformācijai.
- Materiāla spēja pretoties virsmas deformācijai.
- Čuguns labi pretojas korozijai.