pretendēt
pretendēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
Tīkot, tiekties (pēc kā); censties (ko) panākt, pieteikt savas tiesības (uz ko).
PiemēriPretendēt uz tiesneša amatu.
- Pretendēt uz tiesneša amatu.
- Pretendēt uz titullomu izrādē.
- Pretendēt uz stipendiju.
- Uz uzvaru konkursā pretendēja vairāki dalībnieki.
Cilme:No latīņu praetendere.