pretīgs
pretīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
pretīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
pretīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kas izraisa (kādā) stipru nepatiku, riebumu (par cilvēku, tā īpašībām, izturēšanos, rīcību u. tml.).
PiemēriRupjš, pretīgs cilvēks.
- Rupjš, pretīgs cilvēks.
- Pretīgs melis un liekulis.
- Pretīgs skatiens.
- Pretīgs raksturs.
- Pretīga uzvedība.
- Pretīgi rīkoties, izturēties.
1.1.Tāds, kas izraisa stipru nepatiku (par darbību, apstākļiem, parādībām).
PiemēriPretīgs pienākums.
- Pretīgs pienākums.
- Pretīga situācija.
- Pretīga izskaidrošanās.
- Nepārtraukti klausīties otra pamācībās bija pretīgi.
1.2.Par psihisku, fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi.
PiemēriPretīgs satraukums, uzbudinājums, nemiers.
- Pretīgs satraukums, uzbudinājums, nemiers.
- Pretīgas bailes.
- Pretīgi drebuļi.
- Pretīgi galvas reiboņi.
- Pretīgi klepot.
- Mirkli viņi klusēja, tad sāka neprātīgi, pretīgi smieties.
1.3.Tāds, kas parasti ar savu izskatu, arī izturēšanos, izraisa (kādā) stipru nepatiku (par dzīvniekiem).
PiemēriPretīgi odi un knišļi.
- Pretīgi odi un knišļi.
- Pretīgs rāpulis.
- Istabā sāka dīkt pretīga, uzmācīga muša.
2.Tāds, kas izraisa ļoti nepatīkamas, nevēlamas sajūtas.
PiemēriPretīga smaka.
- Pretīga smaka.
- Pretīgas, rūgtas zāles.
- Pretīgais dzēriens šķebināja.
- Kaut ko apēst slimniekam šķita pretīgi.
- Braukt pa slapjo un grumbuļaino ceļu bija pretīgi.
3.Ļoti slikts, ļoti nevēlams (par laikapstākļiem); tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami laikapstākļi (par laikposmu).
PiemēriPretīgs lietus, vējš.
- Pretīgs lietus, vējš.
- Pretīga krusa kapāja zemi.
- Pretīga, vētraina nakts.
- Rudens bija lietains un pretīgs.
- Visu nakti pretīgi puteņoja.