pravietot
pravietot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
pravietojums vīriešu dzimte, lietvārds
1.joma: reliģija Iztulkot un sludināt Dieva gribu.
PiemēriBībelē ir pravietots par Kristus otro atnākšanu.
2.Paredzēt, pareģot nākotnes notikumus.
PiemēriPravietot globālas kataklizmas.